7. Nov 2005 @ 23:31 Zvaigznes
Aizvien biežāk debesis sedz pelēki mākoņi. Un paslēpj skatienam zvaigznes.

Man pietrūkst zvaigžņu. Man vajag to brīdi, kad paceļu savas acis pret debesīm, un man pretī mirdz VIŅAS. Man vajag tām uzsmaidīt un sasveicināties, it kā mēs būtu senas draudzenes. Un viņas zina manas domas un manus vārdus, ko esmu klusā, zvaigžņotā naktī čukstējusi tā, lai tikai Dievs tos dzird... Jo viņas jau arī bija klāt. Un uzticami klusē.

Zvaigznes... Gaismiņas tumšā naktī... Zvaigznes...

Varbūt tomēr manī ir kaut kas no elfa?
About this Entry
ir doma
Permanent Link

Add to Memories
Tell A Friend
[User Picture Icon]
From:[info]dachux
Date: 8. Novembris 2005 - 09:58
(Permanent Link)
Pie manis nedēļas nogalē bija ļoti skaistas debesis - pavisam melnas un piebērtas zvaigžņu. Dzīvojot pilsētā, man arī viņas ļoti pietrūkst. Toties, kad redzu, prieks ir vēl lielāks.
[User Picture Icon]
From:[info]kobrita
Date: 8. Novembris 2005 - 11:28
(Permanent Link)
Jā, pilsētā zvaigžņu ir maz... Un bieži pat tās tagad nevar redzēt...
Laikam tomēr jāsaņemas tikt pie savējām! =)