| 15. Mar 2008 @ 15:14 Pavasaris nāk |
|---|
Bērzu zari šodien mirdzošām krellēm piebiruši. Mazām, spodrām pērlītēm, kas vizuļo un mirguļo uz tumši brūnajām stīgām... No debesīm uzsmaida samiegojusies saule, bet tūdaļ pat ieslīd atpakaļ mākoņu dūnās. Mākoņi pārklāj debesjumu mīksti un smagi. Miers.
Pie loga draiski piekluvē sīkkrusiņa. Vējš sašūpo bērzus, un pērlītes dzinkstēdamas sabirst apsniegainajā zālē. Sagriežas acumirklīgs putenis un tūdaļ pat aprimst, un vienīgās atmiņas par to glabā samirkušās sniegpārsliņas, kas cieši pieķērušās maigi zaļajiem zāles stiebriņiem. Satraukums.
Un atkal viegls lietutiņš rasina pār miegaino pasauli, grabinādams šūpuļdziesmu pa pacietīgajām palodzēm. Bērza zari no jauna piebirst ar pērlītēm kā uz lieliem svētkiem. Pasaule ir sastingusi, klausoties lietus dziesmā.
Un sirdī arī trauksme mijas ar rāmu mieru. Līganajā dienā domas ietraucas kā virpuļviesulis, sajaucot atmiņu sagūlušās pūkas. Un kāds kā ar lielu, maigu plaukstu noglāsta dvēseli: būs labi.
Vasara lūkojas no pamales.
Neziņa.
Kā būs?
Būs labi. |
