| 7. Nov 2005 @ 23:31 Zvaigznes |
|---|
Aizvien biežāk debesis sedz pelēki mākoņi. Un paslēpj skatienam zvaigznes.
Man pietrūkst zvaigžņu. Man vajag to brīdi, kad paceļu savas acis pret debesīm, un man pretī mirdz VIŅAS. Man vajag tām uzsmaidīt un sasveicināties, it kā mēs būtu senas draudzenes. Un viņas zina manas domas un manus vārdus, ko esmu klusā, zvaigžņotā naktī čukstējusi tā, lai tikai Dievs tos dzird... Jo viņas jau arī bija klāt. Un uzticami klusē.
Zvaigznes... Gaismiņas tumšā naktī... Zvaigznes...
Varbūt tomēr manī ir kaut kas no elfa? |
