About this Journal
Current Month
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031
3. Nov 2011 @ 16:09
Kà man šodien riebjas cilvēki! Un viņi kā sazvērējušies bariem vien velkas uz muzeju. Mani tracina katrs apmeklētājs, kas ver vaļā durvis. Un kā par spīti es pie ieejas esmu vienīgā...
About this Entry
3. Okt 2011 @ 19:08 deportācijas
Piektdien Okupācijas muzejā bija lielāko ziedotāju godināšanas vakars. Sanāca ar vienu sirmu kundzi aprunāties. Viņas ģimene bijusi starp 41.gada izsūtītajiem. Viņa nedaudz padalījās ar piedzīvoto. Bet tik un tā bija pilnīgi skaidri redzams, cik ļoti sāpīga ir apziņa, ka reāli visa dzimta ir deportācijās un karā iznīdēta. Dzimta, kuras aizsākumi dokumentēti no 18.gadsimta. Un viņa ir pēdējā.
Vienmēr esmu vairījusies no deportāciju stāstiem. Laikam neesmu gribējusi kaut pastarpināti piedzīvot šā notikuma lielo traģēdiju. Nu paņēmu lasīt grāmatu. "Skorpiona slazdā".
About this Entry
27. Sep 2011 @ 12:04 LU
LU - tas ir kaut kas briesmīgi sarežģīts. Lai samedītu trīs parakstus uz projekta atskaites, esmu pabijusi pavisam dažādās Rīgas malās un pa vakardienu nojozusies tā, ka šodien pamodos ar krampjiem ikros. Un katrā vietā sava vīzēšanas kārtība... kas kopumā paņem tik daudz laika!

Sāku priecāties, ka man nav nācies tur studēt. Saklausīts jau daudz kas.
About this Entry
23. Sep 2011 @ 11:32 Rudens klāt
Šorīt ir riktīgi rudenīgs. Tā sapriecājos, ka uzvilku mēteli! Patiesībā šī ir pirmā reize, kad velku mugurā mēteli, kopš vasara cauri.
Ar šodienu esmu iegājusi arī savā pelēki violetajā krāsu gammā. Ar melniem akcentiem. Gan jau parādīsies kaut kas jūraszils ar melnu un reizītēm kas koši sarkans vai oranžs mugurā, bet visi gaiši vasarīgie toņi ir noglabāti nākošajai siltajai sezonai.
Un vispār. Rudens lielākoties ir forši. Protams, tur ir daudz nosacījumu, bet ja ir krāsaas lapas, nav stipru vēju un reizēm uzspīd saule... Ir forši.
About this Entry
22. Sep 2011 @ 10:09 Dzīvokļa jautājums
Esmu sastresojusies. Atkal dzīvokļa meklējumos, jo šitajā ziemā ir salti - elektrības rēķins papildus sildītāja dēļ ir astronomisks, plusā vēl daži heksapedāļi mēdz uzrasties ik pa brīdim, un tos virtuvē nebūt nav patīkami sastapt.
Cenas ir kāpušas, jā. Bet kad man vakar par plikām sienām un pat bez virtuves iekārtas paprasīja 200 latus mēnesī, plus komunālos, man teju žagas piemetās. Meklējam tālāk. Kaut kur tepat, apmēram Brīvības/Tallinas rajonā, divas istabiņas. Kādam nav kas pa ausu galam dzirdēts?
About this Entry
16. Sep 2011 @ 10:27 Okupācijas muzeja gida piezīmes
Vispār man te patīk. Nekad nebiju nopietni apsvērusi iespēju strādāt muzejā, bet te nu es esmu! Jau... Ceturto mēnesi. Septembrī sanāk vairāk te būt, bet tas tikai loģiski: vasarā no 9 minimālajām dienām vidēji mēnesī nostrādāju 5 vai 6. Tad nu tagad nākas atstrādāt.
Ar šodienu man arī sāksies skolēnu nodarbību vadīšana. Bail, ka begts var palikt! Bet nekur nesprukšu...
About this Entry
3. Jul 2011 @ 23:04 Pēdējā laikā
... viss ir tik labi, ka tā dīvaini paliek. Viss tā izdodas, vēlmes tā piepildās (un kad nepiepildās, rezultāts izrādās labāks par cerēto), lūgšanas tik zibenīgi un tik neticami brīnišķā veidā tiek atbildētas.... Ka pat grūti noticēt, ka tā ir. Tādos brīžos uzmācas piepeša baiļu sajūta: ja nu tas beidzas? Ja nu tas ir kāds sapnim līdzīgs dzīves posms?

Bet pat ja tā - lai jau! Būs skaisti mirkļi dzīvē, ko atcerēties :) Tik daudz to skaisto mirkļu.
About this Entry
26. Maijs 2011 @ 01:40 Varēt pašai
Reizēm man bail lietas darīt vienai pašai. Trūkst pārliecības par savām spējām, savu varēšanu, gudrību.... Un tad dzīve (Dievs?) mani piespiež darbu izdarīt pašai, vienai pašai. Un es pārliecinos, ka tomēr varu. Lielu daļu (neapgalvošu, ka visu) no tā, kas mani biedē, es tomēr varu. Varbūt tomēr iemācīties vairāk ticēt sev, nevis paļauties uz otra padomu, plecu, palīdzību?
About this Entry
24. Maijs 2011 @ 23:31 Diegs un adata
Es pēdējā laikā esmu tik ļoti pāršuvusies, ka gribas darīt dajebko, tikai ne ar diegu un adatu!
...
Labojums - ar diegu, adatu UN audumu! Jo adatas pinums, lai gan pavisam cita tehnika, tomēr ir pat ļoti saistīts ar diegu un adatu!
About this Entry
23. Maijs 2011 @ 22:01 Pretsaules lietas
Jaunais pretsaules krēms ļoti labi strādā! Sejai pēc divām pilnām spožā saulē pavadītām dienām nav ne vainas! Toties lūpas kā Andželinai - vismaz tāda sajūta. Varbūt jāpadomā arī par pretsaules lūpukrāsu?
About this Entry
13. Mar 2011 @ 03:52 ...
I've had the time of my life...
About this Entry
9. Mar 2011 @ 14:25 Vīrieši
Atziņa pēc vakardienas:

mana patiesā Sieviešu dienas dāvana ir vīrieši man līdzās.

It īpaši tad, kad man dzīve sagriežas galīgi škērsām, bet viņi sniedz nesavtīgu palīdzību, ko es pat neesmu lūgusi. Paldies Dievam par viņiem.
About this Entry
24. Feb 2011 @ 02:15 So...
Mūzika: George Michael "Careless whisper"

So I'm never going to dance
the way I dance with you...

Skan galv.a, visu laiku.
About this Entry
21. Feb 2011 @ 19:42 Muļķīgi!
Izdzīvot mīnus 20-daudz grādus trīs dienas Valkā kā pa sviestu - un saaukstēties pēc atgriešanās Rīgā... Tas ir bezgala muļķīgi!
About this Entry
6. Jan 2011 @ 23:37 Dzīvoklis
Tātad - tas dzīvoklis, uz ko biju sataisījusies iet skatīties, man tika nocelts no degunpriekšas. Šodien gāju skatīties citu. Patika. Paņēmu. No nākošnedēļas beigām būs manējais uz gadu. Uzprasieties ciemos! ;)
Bet līgums tāds nedraudzīgs... Es kā pilnīgi zaļš dārzenis (vai auglis), protams, neko no tā nepamanīju. Ar parakstītu pārnācu mājās, un tad viņu izlasīja mamma. Drusku sabiedēja... Bet man jau nu ļoti gribas ticēt, ka viss būs kārtībā un ka tie vienkārši ir paša izīrētāja drošības pasākumu "ja nu kas" un ka mani tie punkti līgumā neskars - par vienpusēju īres maksas pārskatīšanu un par līgumsodu pie tā laušanas...

Bet tas nu ir nodarīts. Esmu sabijusies ne pa jokam! Bet savā ziņā forši. Kā vienā senā dziesmā:
"No vienas puses man ir bail,
No otras - ļoti gribas!
Ak, kas nu būs,
Ak, kas nu būs,
Bet gribēties jau gribas!
Ak, kas nu būs,
Ak, kas nu būs,
Bet gribēties jau gribas!"
About this Entry
4. Jan 2011 @ 15:10 Jauns
Jauns gads, jauna dzīve

Cik klišejiski! Bet tomēr - kas liek cilvēkiem izvēlēties kādus konkrētus kalendārus punktus, lai tos izvēlētos par savas "jaunās" dzīves sākumu? Jauna apņemšanās, jauni solījumi, jauni maldi pašam savās acīs...

Bet šoreiz tā nebija. Varbūt vienkārši salikās tā, ka jaunā gada pirmajā dienā notika liktenīga saruna ar māsu un sekojošs lēmums, un tagad viss strauji dodas pretim lielām pārmaiņām dzīvē. Jeb - es esmu sava pirmā patstāvīgā dzīvokļa meklējumos. Varētu teikt - ilgi gan marinējies! :D Un es pati sev tā arī mēdzu pavēstīt. Bet tomēr... Viss kaut kā saliekas un notiek īstajā laikā. Un kad man neatkarība ir patiešām vajadzīga. Iešu mācīties dzīvot patstāvīgi :)

Un rīt eju skatīties dzīvokli! Turait visus pieejamos īkšķus!
About this Entry
27. Dec 2010 @ 20:47 Ne-ir godīgi!
Lai būtu darbā bez drusciņām 9os, man ceļā jāpavada 40 minūtes pārbāztā autobusā.
Lai ierastos ar 10 minūšu kavēšanos, ir nepieciešamas vien 15 minūtes patīkami raita brauciena, ērti sēžot vienā no daudzajām brīvajā vietām.
Šefs pieteica, lai es nekavējot :(
About this Entry
18. Dec 2010 @ 13:34 Skrējiens
Visur iet un skriet, un visu ko darīt, un satikt cilvēkus, un pavadīt laiku kopā ar viņiem, un dejot, un dejot, un dejot - tas ir tik forši!

Un tomēr tas nav salīdzināmi ar iespēju pavadīt pusi dienas vienkārši mājās, vienai, klausīties labu mūziku un kaut vai tīrīt māju vai likt mazgāties veļu. Tik relaksējoši.

Bet varb't es to novērtēju tieši tāpēc, ka citās dienās man ir tik aizraujošs (un nogurdinošs) skrējiens?
About this Entry
14. Nov 2010 @ 20:13 (bez virsraksta)
Vakar līdz 3iem naktī skatījos Veģmiņu jeb poļu filmas "Veģmaka" seriāla versiju. Labs! Sākum;a gr;uti iebraukt, jo skaņas kvalitāte bija ne no tām labākajām, bet uz beigām jau palika riktīgi aizraujoši :)
About this Entry
12. Nov 2010 @ 07:53 Lāčplēša diena
Darbā uzliku svecīti uz galda par godu Lāčplēša dienai. Nācās sameklēt kādu smēķētāju palīgā, un galu galā 'cilvēks-uguns' izrādījās vēstnieka padomnieks. Viņam patika. Viņš arī vienīgais no rīta apsveica mani svētkos :)

Vakarā svecīšu krastmala bija ļoti skaists un pacilājošs pasākums. Arī satikties ar dzintrām bija dikti jauki :) Un redzēt tik daudz jauniešus ar sarkanbaltsarkanajām lentītēm pie krūtīm. Tādi skati dod cerību nākotnei.
About this Entry