knausis
knausis
- 5/8/24 11:06 am
- Iniciatīvas trūkums ir slikti, bet bieži iniciatīva bez iedziļināšanās ir daudz kaitinošāka. Trešo reizi darbiņā skaidroju, kādi ir mūsu mērķi, lai gan priecātos arī par to, ja mūsu arhitekti ar savu lielo autoritāti kaut kā piedalītos šajā kaitinošajā sarakstē, un šoreiz arī pievienoju patronizējošo: "I don't think you should worry." Man pašam šķiet, ka man ir diezgan daudz pacietības pret kolēģiem, jo es darbā neinvestējos emocionāli, bet man jāatzīst, ka šī paša iemesla dēļ es pārāk nesaudzēju neviena jūtas, ja kāds atkārtoti pierāda savu nespēju vai nekompetenci. Un jā, mani tas kaitina, un tā jau kļūst par emocionālu investīciju, un man tas nepatīk. Attālinātajā darbā mēs pat nesatiekamies virtuvē pie kafijas, lai es šo visu uztvertu citādāk kā mana produktīvā laika tērēšanu.
-
0 commentsLeave a comment
- Caroline Polachek
- 5/2/24 12:10 pm
- https://youtu.be/7XYyDsl14E4?si=49Lfyb5KncJY8xXX
Šodien viņai iznāca jauns singls "Starburned and Unkissed", un versu katra trešā rindiņa kaut ko baigi atgādina, bet es nevaru izdomāt ko. Tas kritiens uz leju.
https://www.youtube.com/watch?v=MmdKkUfpRew
-
4 commentsLeave a comment
- 5/1/24 10:06 pm
- 3 Body Problem - yey, ney?
-
4 commentsLeave a comment
- 4/30/24 10:15 am
- Šorīt esot miegains es ieraudzīju Facebook friend request, un padomāju, ka kārtējais feikais profils. Kad bilde un prāts mazliet noskaidrojās, es sapratu, ka tas ir mana pamatskolas klasesbiedra vārda pieraksts oriģinālajā valodā. Es noteikti neesmu aizmirsis par šāda cilvēka eksistenci manā dzīvē, jo mēs kopā esam darījuši lietas, reizēm tas iekļāva apmeklējumu pie skolas direktora, bet es nekad nebūtu iedomājies, ka es varētu jebkad nonākt jebkādā kontaktā ar šo cilvēku, kaut vai virtuālajā vidē. Man skolā ir bijušas dīvainas draudzības, un šī bija viena no dīvainākajām. Ārpus skolas mēs dzīvojām diezgan dažādās pasaulēs - es biju nedaudz nepieradināts, jo nācu no ģimenes ar nestabiliem sociāliem, ekonomiskiem un emocionāliem apstākļiem, kamēr tam džekam viss bija, un viss bija atļauts, jo viņam bija tēvs, kura vārds tajā laikā un tajā miestā cilvēkiem kaut ko izteica. Ne obligāti viņš to tā izjuta vai izmantoja, bet pieaugušie mēdza to uzsvērt.
Pēdējo reizi es viņu redzēju kaut kur ap 22 gadu vecumu tajā miestā, kur kopā mēs gājām skolā, jo viņš bija piebraucis ar savu mersi pie vietējā krodziņa. Nekādas augstprātības no viņa puses nebija, un toreiz mēs vēl abi bijām mazliet pieaugušākas savas bērnības versijas. Tagad es viņu ne tas ka uz ielas nepazītu, tur reāli dziļi ir jāieskatās viņa acīs, lai sazīmētu to čali, ko es pazinu skolā. Kainda nešaubos, ka viņš mani atcerās, but still it's all weird as fuck. Es pieņemu, ka viņa dzīves pieredze viņam ļauj nebūt izlutinātam bagātam kretīnam, un iespējams dzīves redzējumā mēs šobrīd varētu nebūt pārāk dažādi, bet mēs noteikti esam no dažādām planētām pat dzīvojot vienā valstī.
-
0 commentsLeave a comment
- 4/29/24 12:38 am
- Mans šrinks stāstīja, kā viņa strādā ar bērniem un fobijām. Piemēram, ja bērnam ir bail no zirnekļiem, tad viņi ar bērnu mēģina parunāties par zirnekļiem, vēlāk apskatīties kādas bildes ar zirneķime, tad atrasties vienā istabā, kur zirneklis ir kādā terārijā, un tad jau kaut kādā brīdī bērns varbūt ir gatavs pieskarties zirneklim. Nav cita ceļa, kā dīlot ar fobijām. Tāpat kā ar traumām.
Es laikam esmu gatavs runāties un lasīt stāstus par zirnekļiem, metaphorically speaking.
-
0 commentsLeave a comment
