nu manā dzīvē viena no visskaistākajām lietām eeeever ir vasara lv mazpilsētā. man gribas saglabāt sevī to mieru, kas ir tādā vasarīgā saldū, kad viss ir vienalga un viss labi pa lielam. man gribas atrast no jauna to mieru kāds bija. toreiz viņš bija neko daudz nesaprotot, viņš bija tāpēc, ka nekas cits nebija un nevarēja īsti būt. bet manliekas tas miers garšo vēl labāk, ja tu esi viņu pazaudējis un atkal atradis, tad ir skaidra viņa cena

(Reply to this) (Thread)

jā, ja varētu iegūt toreizējo mieru, apvienotu ar tagadējo izpratni, tad tas varētu būt jocīgākais un spēcīgākais piedzīvojums vispār!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu man tagad katra reize, kad aizbraucu uz saldu ir notikums, skatos uz vecajām vietām un skumstu kā viss mainās. nē drīzāk, skumstu, ka es nedzīvoju tām pārmaiņām līdzi, jāmainās jau ir, tas normāli. esmu daudz domājis par dzīvošanu saldū tā mazpilsētas momenta dēļ, vēl arī tāpēc, ka saldū ir tāda sakņu sajūta, kas man ir kautkā svarīgi. tāpē ir baigi žēl, ka es nevaru dabūt no saldus visu ko citu, kas man arī ir svarīgi. tāpēc arī mazliet gaidu to brīdi, kad rīga vairs nebūs tik vitāli vajadzīga kā pašlaik.
nujā bet stulbi jau ir, ka lielākā daļa ir tādi kā es, kas aizlaiž uz pilnāko dīķi, nevis mēģina apgreidot esošo mazo

(Reply to this) (Parent)