Tagad taču cieņā ir humānisms jeb "dari, ko gribi!" Galvenais nevienu "nediskriminēt". Respektīvi - jo vairāk mēs varam pārkāpt noteikumus, sabojāt skaisto un pārvarēt kārtību, jo "cildenāki" mēs kļūstam savā "apgaismotībā".
Būt kroplim ir jauki. Būt kroplim pēc savas izvēles - teicami! Sakropļot citus, esot par paraugu - tā ir izcila drosme!
Tāda aplama "brīvības" un "atbrīvošanās" ideja. "Ko var, to drīkst!" Bet nedarīt to, ko drīkst ir noziegums pret patēriņa mentalitāti. Tātad - ja kaut ko var sabojāt, tad tas arī jādara. Galvenais, lai pūlis pavelkas. Slīdi uz leju un "pūlim obligāti patiks". Gravitācija par to parūpēsies pati.
Galu galā - deģenerāts tādā visatļautībā jūtas kā zivs ūdenī, jeb, citiem vārdiem, "sūds sūdā negrimst".