To, kā cilvēku izvēles koriģē no augšas, es redzu ļoti labi. Un man par to ir žēl. Un tomēr - pat ja informācijas fonu rada no augšas, mums tomēr paliek pašiem sava personīgā izvēle un atbildība dzīvot ar tīru sirdsapziņu.

Un par to "komunismu" - tas, par ko tu runā, ir ļoti skaisti un labi. BET - to nekad, nekad, nekad nedrīkst nevienam uzspiest. Un tas, savukārt, nozīmē, ka tev pašam tāda attieksme/dzīve jārealizē pie sevis. Un, patiešām, Dievs Bībelē un Jēzū Kristū pavēl mums dzīvot ar tīru sirdsapziņu, bez jebkāda savtīguma, atmetot personīgās ambīcijas un lepnumu. Vēl jo vairāk - Dievs sūtija Savu Dēlu priekš tam, lai mums to iespēju iespējotu. Un, ja arī es esmu šūmējies pa kristietības kambariem nu jau gadus divus, tad tikai pa kādiem pēdējiem diviem mēnešiem esmu piedzīvojis un varu apliecināt to, ka Jēzus un tikai Jēzus (būdams vienīgais Dieva Dēls un grēka izpircējs) var pilnīgi atbrīvot sirdsapziņu no visas tās vainas apziņas, kas liek dzīties pēc patmīlīgām lietām, un dod attieksmi un resursus, kas ļauj mīlēt visus un patiesi. Caur piedošanu. Caur to, kā Dievs piedod mūsu grēkus. Tā arī ir tā visa lielā dzīves "spēle" - cīņa starp mīlestību un varu. Starp Dieva gribu un mūsu gribu. Starp labo un ļauno. Starp nesavtīgo un savtīgo. Un Dievs izvēles neuzspiež. Tā tad arī ir tā mūsu brīvā griba. Un tajā tad arī slēpjas tā atslēga uz to "komunismu", uz mīlestību, vai arī uz fašismu un elli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tad, kad tu raksti šādi, tad es tev piekrītu :)

(Reply to this) (Parent)