16:40 - 2021
Pagājušais gads vispār šķiet diezgan meh. Uz beigām šķiet palika labāk.Meh daļa: nobruka studiju process. Sāku šaubīties par savām izvēlēm priekš nākotnes. Mentālā veselība arī bija kā bija, bet labā ziņa, ka šajā jomā ir arī ļoti labs progress, kura dēļ uz nākotni skatos visai cerīgi. 200h stundas vasarā arī ir psc. Pati jau varu, bet attiecības pat kopā dzīvojot riktīgi bojā. Arī pandēmija bojā attiecības, varu teikt, ka labākās draudzenes man vairs nav. Deitošana arī knapi un nekāda, lielākoties sajūtas, ka palaižu lietas garām. Vispār šogad arī iekikoja pandēmijas besis, pagājušajā gadā nebija. Nu un darbā situācija "burvīga", jo visi ierobežojumi uz mums attiecas, bet dīkstāves atbalsts rudens edition ne (bet man ir sakarīga darbavieta un priekšniecība vismaz).
Labā daļa: viennozīmīgi kaķīši! Ze best thing ever! Viņas ir TĪĪĪK foršas! Un jā, man riktīgi glāsta sirsniņu tas, cik vizuāli skaists komplekts viņas ir (abas vienādi brūnmelni raibas, bet viena ar garu spalvu, otra īsu). Lai arī pārstrādāšanās ietekmē es to apšaubīju, pārvākšanās arī bija uz labu un lielākoties ir forši un man patīk. Ir ļoti forši iekārtot mājvietu. Vasarā, lai arī bija slikti mājās un daudz darbā, es noķēru ļoti, ļoti labu stabilu, drošu sajūtu. Tā, ka man nav trauksmes. Baigā jauda tad ir. Tagad gan tas ir atkal pretējā virzienā, bet ir labi zināt, ka man tas ir iespējams un kāda tā ir sajūta. Bet tagad atkal man ir trauksme, jo es ļoti labi jūtu kā viena nodaļa terapijā ir beigusies un cita sākusies, tiešām ļoti labs progress. Gada beigās ļoti labi un ļoti par daudz atpūtos. Bet tas arī deva laiku un telpu dažām vērtīgām lietām un atziņām.