Te ir kaut kas teikts

22. Septembris 2019

21:54 - Elpa

Afirmācijas! Self help guru zelts un visu skeptiķu bubulis bērnu baidīšanai. Kā vienmēr - patiesība (vismaz manā pieredzē) ir kaut kur pa vidu.

Diezgan daudz manā izaugsmē man ir bijis svarīgi ieklausīties savā ķermenī (un mainīt arī ķermeņa reakcijas un vēlmes, bet tas cits stāsts). Kad vēl ar ezotēriku ņēmos, bija tādas kā lūgšanas, daudz visādu apgalvojumu un kas ne tur. Sākot no "Es atļauju sev būt" līdz "Es savienojos ar debesu čakru piekto staru dieviškajā dimensijā supa dupa random gudri vārdi". Nu lūk, lasot to visu, es pamanīju, ka dažas frāzes ir tādas kā svaiga gaisa malks, atelpa, padzerties, kas tāds, ko gribas vēl un vēl atkārtot, jo liekas tas veldzē dvēseli, tik patīkami svaigs elpas mirklis. Un tad, protams bija tādas, kur vari aiz garlaicības nomirt, cik viss tas bezjēdzīgi, reizēm pat pretīgi, jo nepatiesi.

Lūk. Un tā manuprāt ir atslēga uz afirmācijām, kas darbojas. Elpa. Tā svaigā atelpas sajūta, kas ir kā svaiga gaisa malks. Ja nav, var netērēt laiku.

Viens no skaidrojumiem, kāpēc afirmācijas nedarbojas ir tas, ka mēģina apzināti apgalvot to, ko zemapziņa pilnā balsī brēc pretī, ka nav taisnība. Un to es arī esmu pamanījusi, varu mēģināt sev iestāstīt visu ko, bet, ja dziļi, dziļi sirsniņā es tam neticēšu, labākajā gadījumā, viss veltīgi. Sliktākajā gadījumā ievelc sevi kara stāvoklī ar savu zemapziņu. Labākais, ko var darīt - atrast lietas, kurām tu jau esi tā kā sācis ticēt, bet nu tā piesardzīgi. Vai arī tici, bet līdz galam neesi aizdomājies. Vai arī jauns skatījums uz situāciju. Vai arī ir jau noticis terapeitiskais pagrieziens prātā, bet tas viss vēl tāds jauns un nepazīstams. Jebkurā gadījumā jātaustās un jāmeklē. Elpa pastāstīs, kas darbojas.

Pussekunde Gūglē man iedeva vēl vienu interesantu ideju - tā vietā, lai apgalvotu, jautāt. Pamēģināšu.

22:47 - Paskat! Reku vēl viena mainība!

I know who I am and I am enough.

Šo afirmāciju es atradu kādā rakstā starp padsmit citām meklējot vārdu afirmācija. Es par šī vārda eksistenci pat biju aizmirsusi, lol, lai gan aktīvi izmantoju tehniku pēdējā laikā. Un šī uzrunā. Gribās paturēt prātā, apmuļāt, izgaršot.

Cik interesanti, ka pirms septiņiem gadiem es biju norāvusi panikas(?) lēkmi, kad bija uzdevums pārdomāt un atbildēt, kas es esmu. Man laikam bija identitātes krīze. Nu labi, bija, bez laikam. Man nebija ne jausmas, kas es esmu! Un tas bija laiks, kad man jau bija labāk kļuvis. Pirms tam es ļoti daudz laika un pūļu veltīju "sevis atrašanai" un savas dzīves jēgas uzzināšanai. Tagad liekas - absurdi daudz. Bet nu tā bija. Un tajā laikā šī afirmācija man būtu bijuši vieni vienīgi meli.

Bet tagad tā laikam ir taisnība. Vismaz kaut kur dziļi, dziļi sirsniņā, līdz apziņai vēl nav nonācis. Es zinu, kas es esmu. Un ar to ir pietiekami. Ir tik patīkami ik pa laikam novērot mainības. Tāds "ak, paskat! Arī šis ir mainījies!"
Powered by Sviesta Ciba