Cabaret Voltaire seit 1916 |
Jan. 4th, 2014 @ 03:18 pm (no subject) | |||
---|---|---|---|
nulabi, tomēr neliels rezumē iekšķīgai lietošanai. Šis noteikti nebija mans mīļākais gads, tomēr, jāatzīst, ļoti brīnišķīgs profesionālajā ziņā. Ļoti ātri un pēkšņi radās tādas iespējas, uz kurām necerēju un nejutos gatava vēl pāris turpmākos gadus, ar to visu beidzot nostabilizējot savu pašvērtējumu un labāk apzinoties savu spēju robežas (kuru paplašināšana ir mana jaunā atkarība), plus daudz necerētas atzinības no cilvēkiem, kurus ļoti augstu vērtēju. Mēneša tumšā puse gan bija totāla pārslodze, vairākus mēnešus neatlika laika pat tādiem brīvbrīžiem kā filmu skatīšanās pirms miega, nemaz nerunājot par visādām Jaunības Nodarbēm. Toties beidzot bija nauda (kuru īsti nebija laika tērēt). Vēl viena lieta, beidzot esmu pilnībā pieņēmusi kā neizbēgamu sevis sastāvdaļu to, ka ar lielāko daļu cilvēku es nespēju saprasties / rast kopīgu valodu, un ka tas nav nekāds milzīgs trūkums, un ka patiesībā man tas nekad nav īsti bijis vajadzīgs, tā drīzāk bija paļaušanās uz vispārpieņēmumiem par sociāli adekvātu uzmanību. No vienas puses tas ir nesis vēl lielāku norobežošanos un mizantropiju, taču kopumā bez iespringšanas par to, cik lielākā daļā cilvēku man šķiet garlaicīgi, sociālā dzīve ir kļuvusi vieglāka un patīkamāka. Vēl jo vairāk - tieši šogad esmu satikusi pat vairākus soulmeitus, tas ir krietni vairāk nekā jebkuros citos dzīves periodos un kārtējais pierādījums tam, ka ar mani nav nemaz tik traki, ja. Nākamgad nedaudz vairāk atelpas, mazāk nokaitētu emociju UN TĀ TĀLĀK UN TĀ JOPROJĀM. |