| Jun. 5th, 2013 @ 01:10 pm (no subject) |
|---|
| Vienmēr jābūt uzmanīgam ar tām īpašībām, kas citos īpaši kaitina. Zināms, agri vai vēlu tās atklājas pašam sevī. Lielāko daļu no tām biju sevī sazīmējusi, bet tagad attapos, ka esmu akli ignorējusi paštaisnuma grēku. Cik paštaisni. Stratēģija visnotaļ ierasta, izdarot vai pasakot kaut ko ārpus sava ētikas/pārliecības/pieklājības kodeksa, uzreiz aizbildinos ar to, cik patiesībā esmu labsirdīga, saprotoša, liberāla un vispār zaķītis. Nu, no sērijas "man nav nekas pret krieviem, bet Latvijā jārunā latviski" (tā gan es pati nekad nesaku, bet viens no izplatītākajiem šāda veida aizbildināšanās simptomiem). Tagad arī gribēju uzrakstīt kaut ko nejauku par vienu nejauku veceni un jau domās sāku ar "man ļoti patīk veci cilvēki, bet". Nu kas tas ir. |
