Sabiedriskā transporta jautājums man traki sāp pēdējā laikā. Gandrīz katrs brauciens man beidzas ar nejaukām emocijām.
Vai nu es nedabūju apsēsties un tikai brīnuma vadīta vispār tieku mājās. Vai arī es apsēžos un visu atlikušo laiku dabūju baudīt naidīgu nicinājumu no onkuļiem un tantiņām, no kuriem dažiem ir sēdvietas citiem nav. Un ne reizi neviens nav pajautājis, kāpēc es sēžu un vai varu atbrīvot vietu. Tad jau es paskaidrotu. Bet nē, jācieš tie uzmācīgie dusmu ģīmji un jāgrib nākamreiz uzdrukāt sev uz pieres "klibs cilvēks ar bērnu vēderā" |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}