| Mar. 11th, 2013 @ 07:40 pm (no subject) |
|---|
| Vai, piemēram, vīrieši, kas sabiedriskajā transportā cenšas ātrāk ierausties sēdvietās. Nav jau tā, ka es viņus nosodu. Bet vēlmi iepazīties tas galīgi neveicina. Vēl pavisam nesen viens tāds sprukstiņš diez gan bezkaunīgā kārtā un bezkaunīgu smīnu uz sejas patraucās man garām, lai iesēstos tur, kur es mērķtiecīgi virzījos, pēc tam miedzot ar aci un dinģējot telefona numuru. Biju tiešām pārsteigta par šādu viņa rīcības shēmu manas miesas un dvēseles iegūšanas nolūkos, jo mūsu pirmā saskarsme diez ko labu iespaidu uz mani neatstāja, liekot viņam izskatīties pēc sauciet, kā gribat, memmīša. Es neizslēdzu iespēju, ka citās diennakts stundās viņš ir cēls bruņinieks vai ugunsdzēsējs, kas glābj kaķīšu dzīvības, neizslēdzu iespēju, ka, iepazīstoties citos apstakļos, mēs kļūtu par labākajiem draugiem, Porgiju un Besu, Leonardo di Kaprio un Keitu Vinsletu, bet tā nu gadījās, ka attiecīgā situācija notikumus ievirzīja tieši tā, respektīvi, nekā. Un tagad bļaut, ka es ienīstu vīriešus, kas neļauj sievietēm apsēsties, nav diez ko attīstītas spriestspējas pazīme. |
