| Oct. 6th, 2012 @ 09:40 pm (no subject) |
|---|
Mīļotā tālbūtne sevi daļēji mēģina kompensēt manos sapņos, kuros es ielaižos dažādās kaislīgās dēkās ar citiem vīriešiem. Šonakt bija bezgala dīvains sapnis (sajūtu, nevis sižeta ziņā), jo vienkāršu, tīri vizuālu seksa vai flirta ainu vietā bija ļoti nepārprotama iemīlēšanās sajūta, tik skaidra kā, piemēram, bailes, ko sapņos taču mēdzam izjust tikpat autentiski kā "dzīvē". Pamodos ļoti, ļoti samulsusi un urdošu sirdsapziņu(jo redzētais puspazīstamais vīrietis man simpatizē (vairāk platoniskā izpratnē, bet tas viss vienmēr ir tābrīža apstākļu diktēts, vai ne)). Mulsums joprojām līdz galam nav pārgājis, lai arī ar prātu saprotu, ka visi šie virieši sapņos ir vienkārši freidiskas mana Mīļotā tēla sublimācijas. Taču atminējos, ka agrāk esmu diez gan nopietni iemīlējusies atsevišķos indivīdos nevis reālas saskarsmes rezultātā, bet tikai tādēļ, ka esmu kaut kā ļoti zīmīgi redzējusi viņus sapnī, komunicējusi kaut kādā ikdienā neiespējamā veidā.
Lūktādadīvainameiteneesdažreizmēdzubūt. |
