Cabaret Voltaire seit 1916 |
(no subject) | |||
---|---|---|---|
Smējos par rakstu. Homoseksuāļi — demokrātijas iznīcinātāji. Taču mūsu deputātus jau vispār nevar ņemt nopietni, apskatot visas tās absolūti degradētās muļķības, ko viņi ir mēģinājuši ierosināt. Tomēr runājot par vienkāršo tautu — ir vieglāk kā agrāk. Tas progress ir mokoši lēns, bet tagad cilvēki ir mazliet atvērtāki, mazliet brīvdomīgāki šajā sakarā. Atceros, ka bija laiki, kad par orientācijas ieminēšanos maniem pamatskolas draugiem/paziņām es būtu dabūjusi (un reiz arī dabūju un ilgi pēc tam par to nerunāju) morālu lekciju un sašutumu, atgrūšanu. Labi gan, ka vecākiem vienmēr ir bijis vienalga par šo tēmu, tāpēc nejutos baigi ierobežota un ar laiku parādījās draugi, kam arī bija vienalga. Tāpat toreiz par tādu terminu, kas apzīmē manu orientāciju, es arī uzzināju tikai tad, kad sākās seksuālā dzīve, nevis tad, kad es tiešām apzinājos kurš dzimums tad man īsti patīk. Pilnīgs provinciālisms arī Rīgas centrā šajā sakarā bija, salīdzinot ar šobrīdi. Tagad sliktākajā gadījumā cilvēks parausta plecus, kad uzzina, parasti gan reakcija ir smaids. Protams, ir iespējams, ka man vienkārši nav jāsaskaras ar homofobiju tagad, jo nepievelku tādus cilvēkus un arī draugu un draugu draugu lokā tādu nav, taču dažreiz gadās uzrauties uz šādu tēmu rakstiem un, protams, ak, komentāriem. Esmu pieradusi ignorēt aprobežotību, jo homofobija ir cilvēku stulbums un mēs visi zinām, ko Einšteins teica par stulbumu. Taču jebkurā gadījumā, kā jau teicu, progress ir vērojams. Arvien vairāk cilvēku par to runā un arvien vairāk cilvēku, kas paši nav homoseksuāļi, aizstāv un pretojas homofobu izlēcieniem. Ņemot vērā to, ka pāris desmitus gadu atpakaļ reliģija un/vai PSRS bija topā ideoloģijas ziņā pasaulē, tas ir diezgan labs progress. Tā kā — drīz. Drīz viss būs vēl labāk un turpinās palikt labāk arī pēc tam. |
|