Mar. 21st, 2021 @ 06:54 am (no subject)
gar ausīm lokās: Carly Simon - Why

pēdējie mēneši pagājuši tādā ķepīgi trulā aizmiglojumā, bet dažas lietas tomēr iznirst apbrīnojami skaidri. Arvien asāk saredzu atšķirību starp zināt-saprast-sajust un interesanti vērot, kurā stadijā sevi iedomājos esam dažāda veida attiecībās. Un kā jau grūtajos laikos pienākas, iznirst daudznozīmīgu atmiņu uzplaiksnījumi, kas izvērš citā virzienā līdzšinējos priekšstatus par savu vietu pasaulē. Pagaidām bilance negatīva un vairāk saredzu savu mazisko un aprobežoto pusi pagātnes notikumus, kuras ir bijis krietni vairāk nekā man patīk sev atzīt. Daudz par to nebēdāju, bet ceru, ka laiks šo proporciju izlīdzinās un labāk apjautīšu arī savas jaukās šķautnes.

Visu šo haotisko retrospekciju vidū zīmīgi atkārtojas neizpratne, kāpēc ar sev līdzīgākajām personībām attiecības visbiežāk sākas un beidzas kā sāncensība, bet dziļākām atbildēm uz šo jautājumu vēl nejūtos gatava un griežos prom.

Tā kā lielākoties dzīve rit nelabojamā melanholijā, esmu apņēmusies iemācīties sērot "dziļāk", bez pašpārmetumiem un pašnožēlas. Pagaidām nesanāk, bet, hei, piecēlos 6 no rīta ar šīm domām un atnācu to visu pierakstīt publiski, nevis aizmirst sevī.
2 glāzītes
ieliet
ieraksts