May. 5th, 2019 @ 09:57 am (no subject)
šobrīd viss aizgājis pilnīgos nepareizības ceļos. nejūtu nekādu gandarījumu no tā sauktās darba dzīves un arī attiecības ar vīru, kas nekad nav bijušas vienkāršas, kļuvušas pavisam nepanesamas. Es parasti māku uz savām ķibelēm paskatīties ļoti konstruktīvi, re, drīzumā jāizdara tas un tas, lai būtu kaut cik labāk, bet šoreiz sev priekšā neredzu neko. Iespējams, ka neredzamība vienkārši iemieso tik lielas pārmaiņas, ka tās tik tuvu stāvot nav iespējams saredzēt. Otrs variants - priekšā patiešām nav nekā un līdz kaut kādiem dzīves orientieriem vēl jāmēro garš ceļš.