| Oct. 3rd, 2018 @ 02:46 pm (no subject) |
|---|
| visu dienu griež iekšas. šķiet, ka esmu zaudējusi piekļuvi kādam svarīgam pasaules gaismas avotam, vienlaikus atskārstot, cik maz esmu mācējusi to novērtēt agrāk, lai gan tas taču allaž bijis kaut kur līdz kaulu smadzenēm dziļi, dziļi iekšā. kaut kas it kā izgriezts no manis, bet varbūt drīzāk nokritis kāds biezs ārpasaules apvalks un tagad tā ieraugāma pa īstam visā savā sarežgītajā trauslumā un nebeidzamajās skumjās. viss pārējais šķiet tik maznozīmīgs, jo sevišķi manis pašas egoistiskā dzīve, ko tagad redzu tikai kā plakanu tukšumu. Mūs abus līdzīgos veidos ir saistījusi jūra. Šovasar mani visu laiku "vilka" tieši uz to galu, kur viņu atrada, un vajāja noslīkšanas ainas. Visur, filmās, grāmatās, stāstos, vīzijās. Piepildījās. Nez vai to pasaules trauslumu ir jebkādi iespējams kontrolēt. |
