Apr. 16th, 2016 @ 02:32 pm (no subject)
Visu rītu mokos ar briesmīgu mizantropijas lēkmi. Sapnī biju nokavējusi mājupceļa lidmašīnu no Romas (pirms miega skatījos Tinto Brasa "Papriku" par bordeļiem dažādās Itālijas pilsētās) un netiku atpakaļ - tas tomēr būtu bijis brīnišķīgi, vienatnē klimst pa muzejiem, t.i., būt citā laikā un vietā, kas nav jādala ar kādu otru, ir visbrīnišķīgākais esības stāvoklis.
Apr. 16th, 2016 @ 05:51 pm (no subject)
es vienmēr ļoti labi zinu, ko vēlos, tā ir mana sev mīļākā īpašība, tādēļ tādi periodi kā tagad, kad nav nekādas skaidrības un mētājos starp diametrāli pretējām un agrāk pilnībā neiedomājamām izvēlēm, pilnībā izsit pamatu zem kājām, jūk un brūk dēlītis pēc dēlīša zem manām kājām, iesitiet man kāds ar aukstu, slapju lupatu pa seju