Mar. 9th, 2016 @ 10:08 pm (no subject)
Šodien Vecrīgā pie Līvu laukuma maza meitenīte spēlēja flautu, priekšā nomesta kastīte monētām, sabēru visu savu skaidro naudu, lai sirds pavisam nesalūst no bēdīgā skata. Man gan šķiet, ka salūza tāpat. Mani laikam mūžīgi vajās skumjas par nespēju salāpīt visas pasaules bēdas.

Un vispār ļoti pietrūkst kontakta ar bērniem, tam daudz biežāk vajadzētu būt manā dienas kārtībā. Vispār tas ģimenes sektors manā dzīvē ir pilnībā tukšs - savu (kā māte/sieva) es vēlos arvien mazāk, ar vecākiem un radiem attiecību praktiski nav, arī draugu lokā visi tādi vientuļi vai pilnībā ieslēgušies savās ģimenes struktūrās un ar citiem komunicē tikai ārpus tām. Nez kādu iespaidu ģimenes koncepta iztrūkums nodara ilgtermiņā.