| Jan. 7th, 2016 @ 01:20 am (no subject) |
|---|
šodien domāju par kārtējām mega pārmaiņām, ko gribētu ieviest savā dzīvē un saskumu, spēcīgi apjaušot to, cik ļoti dzīve ar gadiem paliek arvien paredzamāka un tas sajūtu vienreizīgums arvien noplicinās, viņas tikai atkārtojas dažādās intensitātes pakāpēs.
Mainās dažas dekorācijas, piemēram, darbi, draugi, piegulētāji, bet sajūtas ar viņiem visiem ir gandrīz identiskas. Pietrūkst tā neziņas pilnā satraukuma vēlīnajos padsmit gados, kurš tolaik nomāca tikpat ļoti kā šībrīža paredzamība. Savas durvis tu esi izvēlējies un citu nebūs. |
