Dec. 30th, 2015 @ 02:35 pm (no subject)
es laikam esmu tāds īpašs duru paveids, jo svētku nedēļas pavadu ierakusies darbos, stresojot par citu slinkuma dēļ neizdarīto un iekavēto, kamēr citi iesaistītie (uz kuriem notiekošais attiecas daudz lielākā mērā) atpūšas un vienu pēc otra sūta man savus "oj jau kuru dienu ciemiņi, nav laika pastrādāt" epastus. Es arī gribu savu "nav laika pastrādāt", BĻAĢ, kur ir.
2 glāzītes
ieliet
ieraksts
Dec. 30th, 2015 @ 07:51 pm (no subject)
pagājušā gada Ziemassvētkos tātad atmetām seriālus, savukārt šī gada nogalē atteicos no alkohola lietošanas. Vispār ilgstoši būt skaidrā izrādās ļoti patīkami (sākumā jutos kā tikusi pie jaunas, smukas kleitas, ar kuru gribas visiem lielīties), šķiet, ka savu mērenību būšu sabalansējusi un rītdien nopelnījusi kādu lielāku glāzīti. Turpinot atmešanas tēmu, nākamais, pie kā ķerties klāt, varētu būt tie septiņi kilogrami, kas mani šķir no tā ķermeņa svara, kurā vēlos eksistēt.
9 glāzītes
ieliet
ieraksts
Dec. 30th, 2015 @ 09:22 pm wannabe kopsavilkums
2015 bija tāds gads, kas burtiski uzreiz atnāca ar pārmaiņām; no ļoti neforšā 2014 breikapa samocītības un izmisuma mani izvilka romantiska aizraušanās ar kādu aizraujošu personāžu, kura interesei par savu necilo personību ilgi nevarēju noticēt. Lai arī beigās un pa vidu (un patiesībā jau visu laiku) viņš līdz galam nepratās uzvesties mani nesāpinošos veidos, tomēr ieviesa būtiskas korekcijas manā dzīvē, ne vien izvelkot no depresijas, bet arī redzot mani (un liekot man pašai sevi ieraudzīt) no ļoti interesantas perspektīvas un sajūsminoties par tām manas personības haotiskajām pusēm, kas citus cilvēkus parasti atgrūž. Viens no retajiem vīriešiem, kuriem blakus esmu jutusies pilnīgi mierīga, harmoniska un pašpārliecināta. Vienīgais mīnuss - viņa dēļ vairs nespēju just interesi par šiem pārāk skaistajiem un pašpārliecinātajiem vīriešiem, bet gan jau pāries. (mīnuss man pašai - nemaz neesmu viņam par visu šo pateikusies, tā vietā uzmetu lūpu un sastindzinu vaibstus sniega karalienes izteiksmē ikreiz, kad viņš mēģina ar mani papļāpāt, kaut arī nemaz neesmu dusmīga, tikai negribu, lai viņš zina, ka neesmu)

Ar tādu smuki jaunatrasto (nevis vienkārši salaboto) sevi arī pagāja gads, ievācos jaunā dzīvesvietā, par ko joprojām esmu priecīga, pārāk daudz strādāju, rudenī izdomāju, ka man ir apnicis pakārtot savu dzīvi uztraukumam par finansiālo stabilitāti, aizgāju no darba (lielisks lēmums), turpmāk centos darīt tikai to, kas patiešām patīk un interesē (vēl ne līdz galam izdodas), pēc Romas brauciena tā arī neesmu atguvusi darba spējas (ļoti nelāgi), toties jūtu, kā manī veselīgās devās atkal atgriežas eksaltētība un spēja izbaudīt kaislības, šogad bijuši divi Itālijas braucieni (tas ir ļoti daudz, bet ne simtā daļa no tik, cik vajadzētu), vispār gada noslēgums tāds sapiņķerējies, bet nemaz nečīkstu, atceroties, cik noraudājusies un nekam neticoša biju pirms divpadsmit mēnešiem, un cik nepareizi un laikšķērdīgi tas bija.

Visu šodienu klausos "aizraujošā" vīrieša Berlīnes uzstāšanās ierakstu (viena no skaistākajām melanholijām Latvijas mūzikā) un jūtos gatava dzīvot tālāk. Paldies, ka izlasījāt šīs sentimentālās muļķības līdz beigām (kādam padot kabatlakatiņu?)
8 glāzītes
ieliet
ieraksts