Oct. 27th, 2015 @ 11:28 pm (no subject)
pārāk ilgi atļāvu sev aizdomāties par dažām lietām, ko nespēju kontrolēt, un sabēdājos (tas tagad reti notiek). Cenšos pārskatīt maksimāli daudz Fellini filmas (diemžēl pārāk lēni izdodas) un izdomāju, ka pēc atgriešanās jāorganizē 8 1/2 ballīte, visi tādi daiļi un melnbalti, un pa vidu nogurusi es ar pusmūža krīzi. Beigās tāpat visi rociņās pa matīseni jautrā Nino Rota deju solī. Mjur!
Oct. 27th, 2015 @ 11:40 pm (no subject)
nevēlos īpaši iedziļināties tajā "kuram cik jāpelna" fleimā, vien pati priekš sevis piezīmēt, ka attiecībā uz "partneri" manas vajadzības ir reducējušās līdz tam, lai viņš spētu nečīkstēt pārgājienos un stulbi nejokotu par dažām man svarīgām tēmām. Vispār šī "neko negribēt no citiem" ir sajūta, ko noteikti turpināšu sevī attīstīt. Vēl pirms dažiem gadiem biju meitene, kas varēja sacelt pamatīgu traci par, piemēram, nepienestu tējas krūzi, jebkuru neuzmanību pret savu personu sakāpināti uztverot kā nemīlēšanu. Baigi vienkārši, protams, bet jo vairāk es iepazīstu un iemīlu sevi, jo mazāk man tas nepieciešams no līdzcilvēkiem, pietiek ar kvalitatīvu klātbūtni. Jācer, ka neatnāks kaut kādas narkotiskas, destruktīvas mīlas jūtas un neizpostīs šito dārziņu.