Mar. 22nd, 2015 @ 01:21 pm (no subject)
pēdējie mēneši
pirmo reizi dzīvē ilgstoši nejūtos depresīva. Līdz šim vienmēr klātesošās skumjas ir kļuvušas par tādu kā smaržu mākoni, kas ir labi jūtams virmojam gaisā, bet tas vairs nav manī tik dziļi iekšā, lai paralizētu eksistenci. Man patīk melanholija un elēģisms, es nekad neesmu to gribējusi pavisam pazaudēt, bet šobrīd šīs noskaņas ir tik pārsteidzoši pareizās proporcijās.
ieliet
ieraksts