Cabaret Voltaire seit 1916 |
Sep. 16th, 2014 @ 03:29 pm (no subject) | |||
---|---|---|---|
vakar bija tāds emocionāli silts un piepildošs vakars ar eureka, sarunu gaitā atskārtu, ka mana iegrimšana pašnožēlā ir mazinājusi empātiju pret citiem, un šis mūzīgais aizvainojuma stāvoklis, kā lai pasaka, padarījis mani tādu mazjūtīgāku un neredzīgāku. Laikam depresija ir arī tāds neredzīguma paveids. |
Sep. 16th, 2014 @ 10:35 pm (no subject) | |||
---|---|---|---|
"mani mazie flirta padomiņi" jeb neko nepadomājiet, mana sirds ir ledusauksta un attieksme pret jūtām nicinoša un izsmējīga, tomēr ir viens personāžs, tikai neko nepadomājiet, kuru tajās retajās reizēs satiekot kultpasākumos vai krogos, gribas izlikties skaistai un interesantai, un šarmantai, cerēt, ka tajā brīdī, kad sveicināmies, man nav izsmērējusies lūpu krāsa, un tā tālāk, tāds, lūk personāžs. Un, tā vietā, lai es turētos pie šī skaistā uzvedības scenārija, es pats vai liktenis liek piepildīties plāna ačgārnajai versijai. Piemēram, es bez jebkāda iemesla uz līdzenas vietas brutāli nomaucos no krēsla šī personāža pašā acu priekšā, pēc tam konstatēju, ka staigāju viņam garām ar pie svārkiem pielipušu papīra lapu. īsāk sakot, afrodīte nav mans otrais vārds un taisnības labad jāstaigā ar spaini uz galvas, lai kāds netīšām nepadomā ko pretēju. (šodien ar saikni atklājām teātra sezonu ar metamorfozēm, tādēļ tās grieķu dievības te lidinās) |