Mar. 24th, 2014 @ 12:37 pm (no subject)
Ļoti gribas būt ilgstošā saskarsmē ar kaut ko tīru un šķīstu. Varbūt jābrauc ciemos pie draugiem ar bērniem, godīgi sakot, "velk" pat uz baznīcu, kaut ko rāmu un gaišu, un dzīvi apliecinošu. Gribas atbrīvoties no sajūtas, ka visi ir "galvā sapisušies" (nekādi netieku pie pieklājīgāka apzīmējuma), un, protams, mazliet mazināt sajūtu, ka arī man draud tas pats [sapisiens].
Mar. 24th, 2014 @ 07:01 pm (no subject)
atklāju arvien jaunas sava vājuma robežas un arvien jaunus "wow, arī tik ļoti var sāpēt". Kur palika mana dzīve, kāpēc es pēkšņi esmu kaut kādā psiholoģiskā trillerī. nemierina pat tas, kas padara stiprāku, jo šobrīd neesmu pārliecināta par nenogalināšanu