Nov. 2nd, 2013 @ 10:52 am (no subject)
Kā jau normālam hipsterim, man ir bijis pietiekami daudz pieredzes ar visādiem vidējam mietpilsonim neizprotamiem dzīvesstila elementiem, tādēļ ļoti labi zinu, ka vidējā aritmētiskā reakcija uz kaut ko "svešu" ir agresija, caur ko tiek mēģināts novērst uzmanību no izpratnes trūkuma. Kad tā dara cibas urlas, tas, protams, ir kaitinoši (tīri nostaļģijas vārdā, jo kādreiz mans komunikācijas loks acīmredzot bija pietiekami šaurs un aprobežots, lai ciba kā sociālā platforma liktos saprātīgāka par pārējām mediju miskastēm, bet tas viss jau kādu laiciņu izrādījies maldi un iedomas), bet vēl ieturas manas tolerances robežās. Savukārt, kad tā uzvedas it kā nopietnas, par publiskiem intelektuāļiem dēvētas personības, kļūst šķērmi un pretīgi. Es par šo te diskusiju, piemēram: http://satori.lv/raksts/6383/Diskusija/Muzejs_musu_apzina , kurā intelektuālie džeki atļaujas tik pusaudziski nihilistisku pozu kā visa "laikmetīgā māksla ir sūds un visi kuratori ir idioti" (lasīt starp rindiņām). Kā jau minēju, varētu tolerēt un ignorēt, bet šo visu nepatīkami bīstamu padara tas, ka viedokļa paudējs nav gluži maximas grāmatvede (kā varētu šķist pirmajā brīdī), tas ir cilvēks, kura zināšanām teorētiski vajadzētu ļaut konstruktīvi argumentēt savas domas, nevis patverties tīrā noliegumā kā ērtākajā pozā. Jo tas taču ir tik vienkārši, pateikt, ka viss ir sūds, nevis atzīties, ka neesmu atvēris nevienu laikmetīgās mākslas teorijai veltītu izdevumu. Jo mākslai ir jābūt smukai un saprotamai, tā nedrīkst būt intelektuālas piepūles produkts.

Lai gan neesmu nemaz tik pārsteigta, atceroties viņu kolēģa Arņa Rītupa lekcijas pagājušajā semestrī. Nu, ja par lekcijām var nosaukt tās skolnieciskās atziņas, ar kurām viņš centās pārsteigt nabaga studentus, un kas izrādījās vienas no visnevērtīgākajām manā studiju pieredzē (un ticiet man, akadēmijas piedāvājums šim titulam vienmēr ir bijis ļoti plašs). Tātad, spļauju no augsta kalna uz to RL festivālu un gaidu kultūras revolūciju, haha.