Jul. 31st, 2013 @ 06:35 pm (no subject)
Pēdējā laikā ļoti jūtīgi uztveru to, ka apkārtējie cilvēki pēkšņi var mainīt kopīgi sarunātos plānus. Kļūstu nesaprotoša un distancējos pat no pašiem tuvākajiem (kā šovakar pret citādi mīļo Berlīnes draudzeni), nevarot izturēt šito ļurināšanos; nu ko tu tāds, savos lēmumos nepastāvīgais, vari vispār sniegt man un pasaulei, ja pat nieka norunātas tikšanās solījumu nespēj pildīt kaut kādu pilnīgāko nieku dēļ? Var jau visu vainu novelt uz informācijas laikmeta nestajām ērtas sazināšanās iespējām, bet neticu, ka tāds štrunts automātiski atceļ ļaužos godaprātu (ar to es domāju nekaunīgu mana laika plānošanas veistošanu). Kā jau teicu, uztveru šo ļoti jūtīgi, kādu laiku visiem šitiem, pat tuvajiem, ij netaisos zvanīt, sēdēšu viena un lēmumos pastāvīga pati savā vīna glāzē.
Jul. 31st, 2013 @ 06:57 pm (no subject)
(Turpinot gaudulīgās noskaņas)
vakar skatījāmies vienu no bēdīgākajiem pēdejo mēnešu bbc panorama sižetiem par bērniem ubagotājiem Londonā (http://www.youtube.com/watch?v=YNOlt4fG7Pg), pat ja nebija tik skērī kā tas pa internetiem klejojošais urbānais šausmu stāsts par Maskavas ubagotāj "mātēm", kas savus zīdaiņus sakačā ar heroīnu vai sņabi, lai šie visu dienu rāmi gulētu un netraucētu diedelēšanai (ceru, ka tas patiesi ir tikai šaumsu stāsts)