Cabaret Voltaire seit 1916 |
Mar. 27th, 2013 @ 06:31 pm (no subject) | |||
---|---|---|---|
ieraksti no Jāņa Viņķela 1992.g. izstādes "Spāņu strēlnieki un Viņķelis" atsauksmju grāmatas: "Vai par šiem tēliem, kā no melna kluča iztēstiem, man vajadzēja strādāt, lai Jānis saņemtu stipendiju? A. Šķietnieks 9. 1. 1992.g." "Paldies par "jauko" izstādi, šajā izstādē ir ļoti dziļa doma, kuru mēs - pelēkā masa - nesapratām. Agija, Ilze, Juris, paldies!" utt. Jeb nekompetences nezūdamības likums - tas viss ir reinkarnējies interneta komentāros. 20 gadi, bet mainījusies ir tikai pareizas gramatikas lietošanas spēja un ne jau uz to pozitīvāko pusi. Ja gadu pēc neatkarības atgūšanas cilvēkiem vēl nevarēja to pārmest, tad mūsdienās nu gan būtu jāapzinās, ka (pārfrazējot Arturu Danto) Sķietnieks strādā, nevis tādēļ, lai Jānis saņemtu stipendiju, bet tādēļ, lai demokrātiskā valstī arī māksla būtu "demokrātiska". |
Mar. 27th, 2013 @ 10:40 pm (no subject) | |||
---|---|---|---|
gar ausīm lokās: http://klab.lv/community/skan_galvaa/3556.html iespējams, pie mums pa kluso notiek kādi savstarpējās izrēķināšanās pasākumi - kā lai citādāk izskaidro kaķu brutālos kaķošanās paņēmienus, saķerot ar abām ķepām otras galvu un dauzot to gar zemi? no mums viņas šito nekādi nevarēja noskatīt, jo lai arī mēdzam kļūt nelaipni un vardarbīgi viens pret otru un par paukošanos baltos cimdos šādus mirkļus gluži nosaukt nevar, mūsu brutalitātei vairāk raksturīga priekšmetu pamētāšana vienam pret otru, verbālā kauslība, ieslēgšana uz balkona un citas pussmalkas izklaides, ne jau nu tādi urliskie galvu šķaidīšanas karatē. Mūsmājās vispār galvas cieņā, ar viņām pelnam maizīti un kaķbarību. |