Mar. 17th, 2013 @ 10:53 pm Diario de una ninfómana
nepaspējām laicīgi sterilizēt un mazkaķei uznācis brāļošanās laiks. Sirds lūst, skatoties, kā nabadzīte jau kuro dienu ņerkst un vārtās pa grīdu kā tāds heroīnikķs lomkās. Lielkaķe, kā jau īsta dāma, noskatās tajā ar rezignētu līdzjūtību. Tādas, lūk, libido ziņas mūsmājās.
Mar. 17th, 2013 @ 11:08 pm (no subject)
Man šķiet, es esmu pārliecināta, ka ietaupītu labu daļu nervu un arī draugu, ja mazāk satrauktos par visām Pasaules Netaisnībām. No otras puses, man šķiet, es esmu pārliecināta, ka man derdzas citu cilvēku apsēstība ar savām dzīvēm un personībām, been there done that, tas taču ir tik neproduktīvi! Mani ļoti apmierina šī brīža distancēšanās no sevis kā kaut kā ļoti svarīga, patīk nebūt savas dzīves centram, vismaz nejusties kā tādam. Jo visa šī apsēstība ar savām sajūtām, emocijām, vēlmēm un tā visa duļķainajām projekcijām apkārtējos tikai dara mani nelaimīgu. Citu bēdas laupa tikai nervus. Bet nav arī "tik" traki, es, piemēram, neesmu kļuvusi nevērīga pret savu ārieni vai atdevusi visu iedzīvi trūkumcietējiem. Man škiet. Nu, es ceru.