| Mar. 12th, 2013 @ 03:10 pm (no subject) |
|---|
laikam nekas nespēs aiztušēt manu radikālo fašistes imidžu, bet tomēr, es sevi nespēju saukt par netolerantu, piemēram, savas draudzenes Marinas dēļ, kas bija mana vidusskolas labākā draudzene, un noteikti viena no vismīļākajām draudzenēm ever. Toreiz viņa bija tāda tipiska urlu meitene, kas klausījās drausmīgu krievu tuc-tuc, katru piektdienu gāja uz drausmīgām krievu disenēm, tērpta ļoti izaicinošās bļoskās, neinteresējās gandrīz par neko ārpus izklaidēm, nelasīja grāmatas. Mūžīgi vilka mani uz zoba par to, ka man vienmēr kāda grāmata somā, tāpat kā es mēdzu pasmieties par viņas draugiem vai vulgārajiem zābakiem. Ja man tagad liktu izteikties par šāda tipa cilvēkiem, es noteikti neteiktu neko glaimojošu, man derdzas tāda tipa cilvēki, kam nav nekādu interešu ārpus sēkliņu graušanas un mūzikas skandināšanas pa visu pagalmu. Tas viss tomēr nekādi netraucēja būt ļoti labām draudzenēm.
Tagad viņa ir apprecējusies ar nemīlētu čali, kurš uztur viņu un abus bērnus, laujot dzīvot bez jebkādām rūpēm un nodarbošanās. Šāda tipa sievietes man arī derdzas, lai arī es nepārmetu viņu izvēli dzīvot vieglāk, t.i., nepārmetu, bet saskarsmē ar viņām tomēr izjūtu kaut kādu nicinājuma sajūtu. Man nepatīk arī tādas sievietes, kas bez jebkādas pretestības pakļaujas vīrieša viedoklim vai spiedienam. Es izjūtu žēlumu un dusmojos par to, ka viņas ļauj sev darīt pāri (pat ja viņām pašām tā neliekas). Tāda ir, piemēram, mana mamma, un situācijās, kad izpaužas šī viņas īpašība, es uz viņu dusmojos. Taču ir virkne īpašību, kuru dēļ es viņu tomēr mīlu, un tās ir svarīgākas par to, ka viņai trūkst "mugurkaula". Viņa noteikti arī apvainotos, ja ieraudzītu manā cibā ierakstu par to, ka visas sievietes, kas akli pakļaujas saviem partneriem, ir vājas un dzimumu apkaunojošas, bet tas, ka es par kādu viņas īpašīu domāju tik slikti, nenozīmē, ka es par viņu domāju slikti kopumā, vai ne. |
