Feb. 9th, 2013 @ 01:22 pm (no subject)
Viens no Latvijas "pīļu dīķa" galvenajiem trūkumiem ir tas, ka es nevaru uzticēties pat ļoti kompetentu un gudru cilvēku viedoklim par kaut ko, jo, kā rāda pieredze un ļoti ikdienišķi novērojumi, muguriņas savējiem glauda un komplimentē visi, lai cik objektīvi paši sev liktos, "nē, es neslavēju Tavu darbu tikai tāpēc, ka ar tevi ir tik forši iedzert". Ļoti mēģinu pati no tā tikt vaļā, lai gan jāatzīst, šim provinciālajam simptomam ir arī savas pozitīvās puses, es esmu iemācījusies neuztvert kritiku pārāk personiski, jo aiz tās vienmēr stāv kaut kas, ē, personisks. Bet komplimenti, lai cik gribēti, uz manu pašapziņu tāpat diez ko neiedarbojas.

Vienīgais, kam esmu novērojusi pilnīgu, konsekventu objektivitāti, neatkarīgi no apspriežamā cilvēka tuvības un simpatizēšanas pakāpes, ir [info]saikne_neochin , dziļš reveranss par šo augsto talantu.