Nov. 29th, 2012 @ 09:27 pm (no subject)
Pēdējās dienās dzīvoju ļoti spēcīgā melanholijā. Pārsteidzoši, jo šīs jūtas mani nebija piemeklējušas vismaz gadus trīs. Izmisums, dusmas, bezcerība, tas viss ļoti stabili aizņem lielāko daļu mana laika un iekštelpas, bet šīs te elēģiskās noskaņas ir gaužām rets viesis manu emociju pasaulē. Patīkami, vairs nejūtu dienišķo nervozo tukšumu, bet, piemēram, aizskatos nu tur rudens lietuslāsēs starp koku zariem un nodomāju "o!", nevis neskatos, nepamanu, nenodomāju un noskurinos.
Varbūt tas tādēļ, ka tagad rakstu par to melanholijas izstādi, visdrīzāk gan, citādi pārāk aizdomīga sakritība.

tas laikam pagaidām ir lielākais ieguvums no šejienes brauciena - esmu atdzīvinājusi sevī ļoti plašu emociju gammu, kas šķita aizgājušas pavisam.
ieliet
ieraksts