Jun. 5th, 2012 @ 10:22 pm (no subject)
Visi svarīgākie meili uzradās tieši tajās dienās, ko pavadīju pilnīgā izolācijā no virtuālajiem grēkiem.

Ko tik nepaspēju, sargāju omīti, skaitot viņas elpas vilcienus un pieskatot, lai tie neapstājas (tas tā poētiski izsakoties) un dzenājot nāvi no istabas (man tiešām šķita, ka viņa tur bija un izbija), skraidīju uz grāmatnīcu tikai tādēļ, lai nopirktu grāmatas, ko gribas, nevis, ko vajag izlasīt (ļoti aizmirsta mazā prieciņa sajūta), dusmojoties uz S., kas vienīgo vasaras atvaļinājuma nedēļu pavada ar kompi, nevis draudzeni un tā tālāk un tā joprojām.

Tagad cīnos ar māti, kas pie katras izdevības mēģina man iebarot ko nevegānisku (tēvs gan viņu par šiem izgājieniem aprāj, malacis).
3 glāzītes
ieliet
ieraksts