May. 14th, 2012 @ 01:18 pm (no subject)
Frīdvalds forši uzrakstījis http://satori.lv/raksts/4365/Edmunds_Fridvalds/Kas_atlauts_motociklistam_nav_atlauts_gejam#
Izlasot kārtējo komentāru "man tomēr šķiet, ka man ir tiesības to neuzzināt uz ielas. maniem bērniem noteikti" kārtejo reizi iedomājos par nabaga homofobu naivajiem priekšstatiem par bērniem. Iespējams, ka es bērnībā biju īpaši netikumīga persona un uz homofobu bērniņiem tas nekādi nav attieicnāms, bet, par spīti tam, ka biju ļoti stingri audzināts un no visām ar seksualitāti saistītām lietām "sargāts" bērns, par to, ar ko nodarbojas pieaugušie un ka to mēdz darīt arī tante ar tanti, es bez īpašas piepūles un praidu palīdzības uzzināju pietiekami agri, pirmsskolas vecumā. Pieņemu, ka mūsdienās ar bērniem "tas notiek" vēl ātrāk.
Un jo agrāk praidu vai citu aktivitāšu rezultātā bērniem tiks vēstīts par "šādiem gadījumiem", jo lielāka iespēja izaudzināt tolerantu, saprotošu, un , iespējams, arī savu citādo seksualitāti akceptējošu personu. Tādēļ aicinājums apzināti slēpt no bērniem tādu ikvienu sabiedrību un kultūru caurvijošu faktoru kā homoseksualitāte, nozīmē mazināt jaunās personas sabiedriskās integrācijas spējas. Nez kāda būtu 16gadīga jaunēkļa reakcija, kurš pirmo reizi par homoseksuālām nodarbēm uzzinātu, piemēram, draugu kompānijā skatoties porno, kur parādās lezbiešu mīlināšanās? Pieņemu, ka šāda jaunekļa šokētie jautājumi būtu pakļauti ļoti traumatiskam izsmieklam no biedru puses. Jā, un lezbiešu sekss, protams, arī ir slidena tēma no patriarhālās sab.skatpunkta un pat pieņemot, ka Dainis Trulais nekad nevienu spermas lutinātu dibenu nevienā ekrānā nav redzējis, domāju, ka daudziem tradicionālo ģimenes vērtību piekritējiem nav nekas pretī palūkoties uz to, kā smukas beibes laiza viena otrai visādas tur laizīšanai paredzētas un neparedzētas ķermeņa vietas. No šādiem skatiem tomēr nav pasargāti arī homofobu sirdsšķīstie bērniņi - mūžsenā reklāma no manas bērnības par seksu pa telofonu, zvani, saņemsi manas biksītes pa pastu, joprojām kvēli liesmo telvīzijas ekrānos kā tāda olimpiskā liesma, turklāt arī tādos raidlaikos, kas ir viegli pieejami maziem bērniem. Pavisam nesen biju tam lieciniece, ar mazo māsu vakarā (pirms 23) skatoties TV.
Bet nu aizliegt gājienu ir nesalīdiznāmi svarīgāk kā veltīt pūles cīņai ar bērnu pornogrāfiju, pedofīliju, dzerošiem vecākiem un citiem dzīves sīkumiem, kas bērnu psiholoģiju, salīdzinot ar praida graujošo ietekmim neietekmē vispār necik, abosolūti necik necik.