Apr. 14th, 2012 @ 09:45 pm (no subject)
Pirms neilga laika Sandra Zvīgule tviterī bija ierakstījusi pateicības vārdus vetārstiem, kas izglāba viņas kaķīti, kas bija aizrijies ar kaut kādu adatiņu.
Šodien Simona pēkšņi sāka vemt uz paklāja, sākumā nesapratu, ka tā ir tikai parasta kaķvemšana un sāku histēriski kliegt un raudāt, un nevarēju nomierināties. Vēl vairāk uzvilka tas, ka dzīvesbiedrs tā vietā, lai nomierinātu manus histēriskos nervus, uzjautrinājās par situācijas traģiskomismu, kā vienmēr.
(Lai cik ļoti es izskatītos muļķīgi paranojiska no malas, man ļoti traucē smiešanās un ņirgāšanās par maniem nekontrolējamaji neadekvātajiem un dažbrīd pāraktīvajiem stresa/baiļu mehānismiem.)
Simonai viss labi, mums arī, dažreiz iedomājos, ka, ja mani nelabvēļi redzētu to, cik narkotiski tas kaķis mani mīl (un tikai mani), viņi noteikti kļūtu daudz labākās domās par mani. Tā vispār saka - "kļūtu labākās domās"? jocīga izteiksme
9 glāzītes
ieliet
ieraksts