Nov. 5th, 2011 @ 11:07 am Kašķīgie latvji
vakar kāds jauneklis (ne saukt, ne aicināts) uzsāka ar mani sarunu par vegānisma tēmu, no sērijas "Tu esi vegāns, es gan esmu gaļēdājs, ēst gaļu ir tik forši, tas ir tik dabiski, Dievs, klimata zona, gadsimtiem ilgi" un pārējie pseidoargumenti. Neesmu nekāds tolerances iemiesojums, bet samērā neitrāli paskaidroju, kāpēc es jā un kāpēc viņš nē, uz ko saņēmu (paranojisku) atbildi, ka vegāni viņam uzbrūkot ar svau propogandu un kāpēc gan nevarētu viņu likt mierā un ļaut ēst gaļu, un kāpēc jāuzbāžas ar savām idejām.
Brīnums, bet man pietika tolerances un pieklājības nenorādīt, kurš pirmais kuram uzbruka ar savu ēšanas pārliecību.
(Vēl pēdējā laikā man ļoti krīt acīs apgalvojums "es (/cilvēks) pēc dabas/ būtības ir gaļēdājs"- nezinu, kā jums, bet man nemaz nešķiet, ka mana būtība, personības un dvēseles kodols ir kaut kādā mērā saistīts ar jebkāda veida ēšanu. Bet varbūt es vienīgā tāda ēteriski arogantā :) )
9 glāzītes
ieliet
ieraksts