Apr. 18th, 2011 @ 03:06 pm (no subject)
par to, cik vienīgais vizuālās mākslas žurnāls Latvijā palicis šķidrs un nebaudāms, laikam nav vērts sākt runāt, tāpat arī par mākslas dzīves "atspoguļojumiem" visādos NRA līmeņa papīriņos, kurus taču vispār nav vērts lasīt. Toties jaunajā IR numurā Laila Pakalniņa savu recenziju par Granta izstādi (recenziju tāpēc, ka saturā tā nodēvēts) iesāk un nobeidz ar vārdiem, ka "par šo izstādi rakstīt nav jēgas".
?!?!
Kad reiz tiks apklusināti visi tie, kam nav ko teikt? Vai arī viss šis sviests ir jāzutver kā pielāgošanās vidējā lasītāja zemajam prasību līmenim?
Par kaut kādām autoritātēm latviešu mākslas kritikā taču vispār vēl ilgi nevar būt ne runas, ja vienīgie daudz maz interesanti+kvalitatīvi rakstošie (piem.,Vējš, Borgs, Veinberga) parādās reizi divos mēnešos ar vienu-diviem rakstiņiem arvien plānākajā ķipa mākslas ķipa žurnālā.
7 glāzītes
ieliet
ieraksts