| Jan. 14th, 2011 @ 03:07 pm (no subject) |
|---|
Kā jau kārtīgai wild at heart huļigankai agri vai vēlu pienākas, diez gan apzināti uztaisīju savu pirmo studiju parādu (kam tādam taču jāatrodas katras kārtīgas studentes topiņā, tfu, tas ir somiņā? ). No vienas puses jūtos kā klusā klases paraugskolniecīte, kas aiz žoga baltās goļfās dzer šņabi no kakliņa, no otras puses saprotu, ka tā huļiganka savā brīvajā laikā ir apzinīga un tikpat sirdsšķīsta skolniecīte kā tās dziedošās ģimenes. Ar visām baltajām goļfām.
Un no trešās puses tā ir neliela pretstresa terapija tai manai visnotaļ lielajai personības daļai, kuras būtība un aicinājums ir uztraukties par sīkumiem, pakļaut tiem savus mentālos stāvokļus un ļaut paralizēt jebkādas iekšējās motivācijas |
