Nov. 5th, 2010 @ 12:38 am Skumjie romantiskie dzērāji

Ko es tikko pamanīju-
Es korķviļķi glabāju ne jau nu virtuvē vai rokassomiņā, bet uz naktsgaldiņa pie gultas. Ļoti dīvaina izvēle, manuprāt. Nezinu, ko mana zemapziņa ar šo gājienu bija iecerējusi, bet viņa acīmredzot nav pamanījusi faktu, ka es nemaz īsti nemāku tos vīnus korķēt vaļā, savā vīna dzeršanas karjerā esmu atvērusi maksimums 4-5 vīna pudeles (jebkādas pakāpes tehniskie procesi man sagādā netīksmi, es arī durvis lāgā nemāku atslēgt, kur nu vēl viņķeļus, bet par to kušš). Varētu padomāt, ka zem mana spilvena atrodas slepena eja uz kādu nebūt vīna pagrabu, ha.
Un, neskaitot mainīgo aktuālo literatūru, otra konstantā lieta uz mana naktsgaldiņa (vispār galīgi dums mēbeles nosaukums, nu kāda tur nakts) ir Aleksandrs Čaks, kuru, tiesa, arī īpaši bieži neizmantoju, bet vismaz kāda loģika un nakts pielietojuma ideja samanāma, par ieguldījumu manā romantiķes paštēlā nemaz nerunājot.
Bet tikai tagad šito pamanīt, ar visu manu superlabo redzi, vai nav dīvaina, pat zīmīga neuzmanība!