Oct. 26th, 2010 @ 02:57 pm (no subject)
Pēc vakardienas spontānās ballītes pie manis laikam neviens vairs nekad nenāks viesoties. Nu ne jau pašas ballītes dēļ, bet, piemēram, tāpēc, ka es diktatoriski nelaižu cilvēkus mājās, lieku viņiem daudz dzert un šļupstu, ka "No mana dzīvokļa neviens skaidrā neaizies!", puikām stāstu, kur viņiem vajadzēs piesist nagliņu un kuru plauktu man salabot, kad šie nākamreiz nāks (vai drīzāk nenāks..), neaizmirstot arī par to nelaimīgo velosipēda kameras nomainīšanu.
Bet lai jau nenāk, esmu sailgojusies pēc mierīga Kinder, Küche, Kirche dzīvesveida. (No rītiem skatoties uz tukšām baznīcām vismaz nemetas slikta dūša, atšķirībā no dažiem labiem, kas man te pa grīdu mētājas)
Oct. 26th, 2010 @ 11:02 pm (no subject)

Vakar man uz ielas divi aptuveni 5-6 gadus veci jaunskungi palūdza 10 santīmus. Kamēr rakņājos pa somu, izprašņāju, kur šiem mammas un ko tad viņi pa tiem 10 santīmiem pirks. Jaunēkļi atbild, ka pirkšot to, kas nu sanāks. Es tā padomāju, ka mūsu kapitālismā pa tiem desmit santīmiem, atšķirībā no manas saulainās bērnības, nekas tā īsti nesanāk, tāpēc sabēru viņiem pavairāk sīknaudas un piekodināju, lai nepērk cigaretes. Jaunskungi man lietišķi atbildēja, ka viņiem nemaz nepārdodot, bet es gāju tālāk un priecājos, ka vismaz tik maziem jaunskungiem vēl nepārdot pīpes.
Bērni ir tik forši