Aug. 25th, 2010 @ 11:02 am (no subject)

Velofleimu sakarā atcerējos savu pagājušā gada braukāšanas manieri un teju pārmetu krustu priekā par to, ka mans velodraugs joprojām guļ komā. Ja skaidrā prātā es vienkārši biju nīgrais riteņbraucējs, kurš krievu valodas daiļākajiem vārdiem nolamā ikvienu satiksmes dalībnieku, kura pārvietošanās mērķis nav pēc iespējas atvieglināt manu pārvietošanos, tad manu riteņošanas manieri dzērumā lieliski raksturo gadījums, kad es pēc vēlām vakara izlaidībām tenterējot uz mājām sāniski nogāzos Valdemārielas braucamās daļas pašā viducī un vismaz 5 minūtes mēģināju piecelties, lai vēlāk zigzagojot pa Vanšu tiltu vairākas reizes ietriektos nabaga vantīs.
Nē, nē, ar Jūsu lieliskajiem pašaizsardzības instinktiem nekādas riteņošanas, madmozeļ Plānais Prātiņš