Cabaret Voltaire seit 1916 |
Jun. 18th, 2010 @ 12:16 pm (no subject) | |||
---|---|---|---|
Anbilīvbl- uz vilcienu šodien ne tikai paspēju, bet apdzenot tusnīgāku dāmu pat iemanījos būt pirmspēdējā, kas puselpojoša ieskrien vilcienā 10 sekundes pirms atiešanas. Kamēr paspētajā vilcienā skatos filmu ar ko, ko?Geriju Oldmenu protams!, pabaisa garām slīdoša dāmīte ar milzīgu baltu apsēju uz acs nespēj atturēties no vēlmes paturēt roku man uz ceļgala (vai man žēl). 10 minūtes pēc izkāpšanas no paspētā vilciena uz galvenās Rē ielas ne manas rokas pa manu ķermeni slidina vibratoru. Un mājās kā vienmēr mani sagaida māsas zīmējums no sērijas "velkam hōm, svīthārt". Vispār mīlu savu zilo un ezeru zemi. (Bet vēngriežamais garastāvoklis vēl nav pazudis, dusmas un niknums, klusi, bet griezīgi.) |
Jun. 18th, 2010 @ 12:48 pm (no subject) | |||
---|---|---|---|
: atspārdīt kādu Man nesen teica, ka man esot maza bērna rokas un vecas sievietes acis. Lūk to es esmu pamanījusi- neiemīlējušies cilvēki vispār izskatās veci. Pajāt, protams, vecums un neglītums nav pat uz pusi tik briesmīgi kā iemīlēšanās (pārmetu krustu, bļe) (izņemot Geriju Oldmenu, protams. Ja jūs, cilvēki ar smalku kinematogrāfisko gaumi, tikai zinātu, cik briesmīgas filmas ar viņa piedalīšanos es esmu gatava skatīties, jūs piekristu, ka tā ir true love.) |