Jun. 11th, 2010 @ 01:07 am (no subject)
Mani mulsina manu nosacīto līdzbiedru neremdināmā vēlme pēc precīzām robežām mākslā. Tas ir teju slimīgi- par katru cenu zināt, kad ākstīšanās ar vēstījumu ir saucama un kad nav saucama par mākslu.
Lūk jums-brīvība, liberālisms, globālisms par brīvu un jebkādās pozās, bet visus velk atpakaļ pie precīzām "nogrieznis A-B" robežām nedefinējamās sfērās. Un ko gan mākslas sarežģītība?- viņa neko, sēž maliņā un tamborē sedziņas, bļe.
Jun. 11th, 2010 @ 02:22 pm (no subject)
Pirms 5 minūtēm pavisam netīšām atradu dziesmu, ko nesekmīgi vēlējos sameklēt vairākus gadus. (mani saldie piecpadsmit, pirmās attiecības un stundām ilga dejošana pustumšā istabā pie iepriekšminētās dziesmas. Gaišo atmiņu mūžīgais starojums un mūzikā laiks nemaz neeksistē)
Priecājos, priecājos