May. 17th, 2010 @ 11:32 am (no subject)
Un vēl kas, piektdien naktī caur Ziedoņdārzu devāmies svētceļojumā uz diennakts alkohola veikalu, pa ceļam uz soliņa sēž padzīvojis pārītis, nedaudz krimogēna paskata,  katram lielas audio austiņas rokās un šie mums lūdz klausīties dziesmu- esot tas "Lexus" vai neesam. Pēc kārtas paklausāmies, atzīstam, ka nav gan (nu ja že ķebe govorila, što eto ņi leksus, maigi iesaucas dāma), tad mums lūdz padomāt, kas par izpildītāju ir, ja jau lexus tas neesot. Palauzījām galvu, degeneralis atminējās, ka kaut kāda Tailere, tad man atausa, ka Bonija (vai otrādi) un vismaz viens pārītis tajā vakarā bija aplaimots.
Un tagad, kā tik dzīvesbiedrenes pamet dzīvokli, es ļoti skaļi ieslēdzu un kaucu līdzi pa visu māju šo dziesmu, par kuru tik daudzi šķēpi lauzti. Romaņķika.
May. 17th, 2010 @ 01:57 pm (no subject)
Tags:

Vispār es nekad virtuvē neesmu bijusi nekāda supersieviete, bet agrāk tās nedaudzās lietas, ko gatavoju, sanāca uz ņamm. Savukārt pēdējā laikā gatvoju tik, nu tik briesmīgi, ka kļūst pilnīgi skaidrs- vīrietis, kurš mani precēs, darīs to Lielas, Skaistas un absolūti Pašaizliedzīgas Mīlestības dēļ. Vai pat tā drīzāk būs pašupurēšanās. Un man aizdomas, ka to nabadziņu kanonizēs jau dzīves laikā. Kura nebūs gara, jo bez pārtikas nekāda jaukā dzīvošana nesanāk, grozies kā gribi.

I'm not a cook but I look good cooking )