May. 8th, 2010 @ 07:02 pm (no subject)
Būtu kāds brīvs brīdis, aizstaigātu līdz Uzvaras parkam, kas tepat vien ir- ziniet, pagājušogad spontāni aizgāju joka pēc un bija diez gan jauki- vīrieši formastērpos, pacilātība, vienotības sajūta un Ticība Kaut Kam; principā, viss tas, kā ļoti pietrūkst manai dzīvei. Domāju, ka mans jebkādas politiskās nostājas trūkums atļauj šādus tādus izgājienus. Un neskatoties uz manu kašķīgo vecmeitas raksturu, es taču galīgi nedomāju šādās kategorijās- man Latvija joprojām ir un vienmēr būs Imants Kalniņš, rasaina zāle un maigas krēslas stundas.