May. 9th, 2009 @ 11:51 am (no subject)

neapzināti meklēju iemeslu, lai tomēr aizietu uz to nekrofīlo Uzvaras Parka pasākumu (jo mans politiskās nostājas trūkums liek būt nedaudz piesardzīgai šad un tad).garāmbraucot manīju daudzus vīriešus formastērpos, pret kuriem jebkādos apstākļos jūtu estētiski dziļu un seksuāli pliku vājību un sapratu, ka šādu iespēju nedrīkst laist garām.iešu es pakaifot,es,prastā seksiste.
__
neskatoties uz visu to nekrofīliju, es tomēr viņus apskaužu,viņiem ir tas, kā man ļoti pietrūkst.ju nou.
May. 9th, 2009 @ 03:31 pm (no subject)
Tomēr aizgāju uz Uzvaras parka pasākumu-pirms tam sēdēju sastrēgumā,sapratu, ka esmu nokavējusi un vairs nekam nav jēgas, tādēļ ir jāiet.reibu no pacilātības un vienotības, kāda tur valdīja,vazājos riņķī smaidot līdz ausīm.
un tad mani uz deju uzlūdza viens vecs ģenerālis (piem.) formastērpā. es, protams, piekritu,jo izjūtu maigumu gan pret dejām, gan veciem cilvēkiem. taču mana piekrišana viņu acīmredzami samulsināja, es savukārt nespēju būt uzstājīga, un tā arī nekas nenotika.a žaļ.
un nemaz tik nekrofiliski nebija, viņiem vienkārši sentimentālisms ne tik destruktīvs kā manējais,ja.