reiz braucu ar tramvaju, zem kura pakļuva meitene. viņa skrēja pāri ielai pāri pie sarkanā, lai paspētu uz tramvaju. mašīna viņu uzmeta gaisā, viņa uzkrita uz sliedēm un tramvajs nepaspēja nobremzēt. sēdēju gan pēdējā vagonā beigās. triecienu nejutu. tikai spēju bremzēšanu. vēl nemaz nezinot, ka kāds sabraukts, bija pretīga sajūta. pēc tam kāpjot ārā no tramvaja un viņam aiz muguras pārejot pāri sliedēm uz ietves, ieraudzījo plaukstu pie riteņa un drēbju murskuli zem tramvaja..
katrā ziņā - es nekad neskrienu pakaļ sabiedriskajam transportam. reti esmu skrējusi pirms tam, tagad vēl retāk. |