| Sajūtu, kas rodas, lasot sveša frukta sajūsmas dvesienu, sev liedz vesela čupa snobu ar aizliegumu ienākt anonīmajiem, - vai gan tas nav snobisma plebejiskais (dziļi slēptais un nožēlojamais) fundaments? Bailes, kuru rezultātā taviem burtiem drīkst pieskarties tikai Pazīstami Burti, un šeit nav runa par hepatītu C, šeit ir runa par viegli ievainojamo pašapziņu. Ak, kā gribētos kopā ar tevi iedzert pa glāzei kādas skudru sulas, jo viss, ko tu raksti, liek sāpēt manai ādai aiz neaprakstāmas sapratības un tādas kā galvu savietojamības, ne jau tūlīt uz ķisena un ar ne šmaukstošā bučā, bet, tā teikt prātā, pardon my French, kā būtu varējis šķist domājis būt Imānuēls Kants. :) |
